Šis būs stāsts iz pagātnes, iz dzīves Latvijā un, lai cik dīvaini tas neliktos, lielā mērā saistīts ar Kanādas izaicinājuma rašanos. Norisinājās tas tālajā 2009. gadā. Jā, tajā pašā, kas apmēram 2 gadus atpakaļ.
Sākums varētu būt pazīstams tiem, kas ir emigrējuši no Latvijas vai arī domājuši par šādu rīcību dažādu apstākļu ietekmē. Mans apstāklis toreiz bija neapmierinātība ar darbu. Varbūt ne tik daudz neapmierinātība ar atalgojumu, cik neapmierinātība ar attieksmi darbā. Neapmierinātība ar atrašanos mūžīgā stresā. Papildus tam visam arī nāca klāt arī ekonomiskais faktors – nebija skaidrības vai pēc 10 gadiem būs labāk vai nebūs un vai vispār gaišās galvas nebūs sagrāvušas valsti velkot to palagu savā virzienā.
Vienā dienā mans mērs bija pilns un tika nolemts, ka tādā garā turpināt vairs nedrīkst. Kā Jūs domājat, ko es izdarīju?! Paņēmu, nopirku vienvirziena biļeti uz Londonu! Man nebija darba piedāvājuma tur. Man pat nebija liela plāna tajā dienā, lai cik netipiski tas būtu. Dzīvē esmu darījis maz spontānas lietas, maz tādas, kas nav bijušas pārdomātas (vismaz pēdējos gadus). Maziņš plāniņš tomēr radās. Biju nolēmis meklēt darbu Latvijā un, ja neko neatrodu 2 mēnešu laikā, tad 13. oktobrī sēžos lidmašīnā un lidoju prom.
Kā man gāja ar manas idejas īstenošanu? Labi! Labi, jo šis lēmums bija pagrieziena punkts manā dzīvē, kuram pateicoties mēs šobrīd esam Kanādā. Nē, es neaizbraucu uz Londonu un arī jaunu darbu es neatradu, tomēr tas bija intensīvu pārdomu laiks, kurš lika nospraust prioritātes un sastādīt mazu plāniņu – pārcelšanos uz Kanādu.
Tad, kad sapratām, ka pārcelsimies uz Kanādu un iezīmējām iespējamo „ceļu”, lai to realizētu, bija skaidrs ka ātri tas nebūs. Nebija arī! Ja tā padomā no brīža, kad tika pieņemts lēmums līdz brīdim, kamēr ieradāmies Kanādā pagāja mazliet vairāk kā pusotrs gads. Jā, pusotrs gads. Tajā pašā laikā pieņemu lēmumu nemainīt darbu, līdz aizbraukšanai, jo profesionālā ziņā tā bija lieliska pieredze ar brīnišķīgām izaugsmes iespējām, super stresains darbs, tomēr profesionālā ziņā izaicinošs.
Atskatoties atpakaļ, tagad ir skaidrs, ka pusotrs gads, ko pavadīju Latvijā un nevis vienkārši pavadīju un gaidīju, bet aktīvi gatavojos braukšanai uz Kanādu, bija ārkārtīgi vērtīgs. Vērtīgs, jo ieguvu labu pieredzi un zināšanas, kā arī internacionāli atzītus sertifikātus, kas lielā mērā apliecināja zināšanas Kanādas darba devēja acīs. Visdrīzāk, ja būtu ātrāk tikuši uz Kanādu, bez visa sagatavošanās posma, iespējas dabūt darbu savā nozarē būtu daudz niecīgākas un iesākums daudz smagāks.
Tāpēc mans novēlējums tiem, kas domā doties darbos uz ārzemēm pretī jauniem izaicinājumiem, neatkarīgi no tā kādi ir jūsu motīvi, vai arī doties pretim jauniem darba meklējumiem Latvijā – sagatavojieties un iespējas, ka Jums „veiksies” labāka darba meklējumos būs daudz lielākas. Kā teica romiešu filozofs Seneka: „Veiksme ir tas, kas notiek, kad sagatavošanās satiekas ar iespēju”.
Lai Veicās! :)
0 comments:
Post a Comment