Pirmais lielais – Mt. Baker

Pagājušajās brīvdienās beidzot tika iemēģināts pirmais „lielais” sniega kalns Ziemeļamerikā. Tas gods šoreiz tika Mt.Baker. Jā, Mt.Baker nav Kanādā, bet gan kaimiņos – ASV, Vašingtonas štatā. Atrodas tas apmēram 150km no Vankūveras un laika ziņā, lai līdz turienei nokļūtu nepieciešamas 2.5h. Nav slikti un noteikti nav tas pats, kas braukt 30h uz Itāliju, lai gan man nebija pretenziju pret 30h braucienu...  :) Papildus tam šis kūrorts skaitās sniegotākais (visvairāk sniega vienā sezonā) Ziemeļamerikā – jauukiii.

Lai nokļūtu laicīgi uz kalna, rītam vajadzēja iesākties agri un tā arī tas notika. Celšanās 5os no rīta un diena var sākties. Kompānijā piekrita pievienoties arī Raivo - viens Latvju zellis, kas šobrīd mitinās Vankūverā. Un tā mēs devāmies ceļā.

Diezgan liels ceļa posms „paiet” braucot pa ieleju, bet tuvojoties Mt.Baker ceļš sāk beidzot palikt arī stāvāks. Papildus tam lēnām iebraucam ziemā. Jā, no rudenīgā ielejas laika iebraucam skaistā ziemā. Sajūtas lieliskas, jo zini, ka vēl nedaudz un dēlis „griezīs sniegu”, papildus tam gar ceļu lieli, apsniguši koki – man patīk ziema!!!

Runājot par rudens tēmu – Vankūverā ziema ir diezgan rudenīga. Patstāvīgi līst un temperatūra vairākumā gadījumu turas ap 0... Sveiciens tiem, kas Londonā. Jūs noteikti varat iedomāties kā tas ir... :) Šeit arī ieteikums tiem, kas plāno doties uz Vankūveru – paķeriet līdzi lietussargu, noderēs!

Atgriežoties pie brauciena... Kalnu ceļš man par pārsteigumu bija pārsteidzoši labā stāvokli (tīrs), iespējams, tas saistīts ar to, ka pēdējās dienās arī nebija pārāk daudz snidzis... Drīz vien arī nonākam savā gala mērķi – Mt.Baker Ski Area, kas atrodas apmēram 1100 metrus virs jūras līmeņa.  Es esmu mazliet apburts – sajūta super-ziemīga, kā arī visapkārt ir kalni. Tiešām ļoti, ļoti skaisti!!!

Nepaiet ne brīdis un jau esam uzbraukuši augšā kalnā. Priecīgi par to, ka pacēlāja cenas šeit ir draudzīgas – 51$ par visu dienu un par to, ka diena ir lieliska, lai atpūstos – spīd saulīte un nav vēja. Ko vēl varētu gribēt?! Es zinu ko – pūderi! Jā, to vienmēr gribās, bet šodien izskatās, ka tā nebūs tik daudz, jo kā nekā ir sezonas sākums un lieli nokrišņi nav bijušas pēdējās dienās...

Tā nu baudām dienu un dabu, blakus var redzēt vēl lielākus kalnus (Mt. Shuksan), kuru galotnes klāj ledāji. Šie vēl nav paspējuši nokust... :)

Arī man tagad ir bilde ar ledāju fonā – būs ko mazbērniem parādīt, jo nez vai līdz viņu laikam šamie izvilks. ;)

Dienu centāmies aizvadīt cik vien dažādi iespējams – izmēģināt visas trases un arī ielīst starp (ārpus) tām, pameklēt pūderi un piedzīvojumus... Kā mums veicās?! Interesanti... Pūdera daudzums, kā jau minēju bija ļoti minimāls un starp trasēm braukt arī nebija pati spožākā doma, jo sezonas sākumā sniega ir diezgan pamaz un, tas noved tikai pie viena – dēļa čakarēšanas. Protams, ir variants par braukšanu pilnībā ārpus trases, tomēr tam ir vajadzīgs speciāls ekipējums un vēlme kāpt kalnā ar kājām – mums nav ne viena, ne otra…  Bet nekas – sezona vēl ir gara un paspēsim arī izbaudīt Mt.Baker slaveno pūderi.