Sezona ir atklāta x2

Jā, beidzot tas brīdis ir sagaidīts! Neskatoties uz to, ka sniegs bija nokritis visai maz, pateicoties Olimpisko spēļu mantojumam (lielam skaitam sniega pūtēju) Cypress Mountain, pirmās trases tika atvērtas pagājušajā nedēļā. Protams, ilgi nevajadzēja gaidīt, lai arī es tās iemēģinātu.

Piektdienā, maģiskajā 11.11.11, kas Kanādā ir oficiālā brīvdiena, tika nolemts veltīt laiku, lai beidzot piepildītu ilgi gaidīto momentu un noliktu savu sniega dēli uz Kanādas trases. Vēl viens faktors, kas veicināja šo iespēju – trase atrodas 30 minūšu braucienā no mājām. Tad nu, piektdienas rītā dēlis un visi piederumi tika sakrāmēti mašīnā un uzsākts ceļš uz vietējo slēpošanas trasi. Protams, iekšēji tāds kā patīkams satraukums, jo atklāt sezonu novembrī un zināt, ka priekšā ir vēl vismaz 4-5 mēnešus gara sezona ir tiešām patīkami. Šo faktu vēl pastiprina tas, ka tieši kalni un sniegs bija viens no iemesliem kāpēc pārcēlāmies uz Kanādu.

Ierodos diezgan laicīgi, bet cilvēku jau ir pa daudz. Tas gan nav šķērslis latvietim, kas pieradis pie sezonas sākuma, kur jāgaida 15 minūtes rindā, lai nošļūktu pa 200m garu pauguru. Šeit rindā tiesa bija jāgaida apmēram tik pat, tomēr nobrauciens reizes piecas garāks un vēlme iemēģināt vietējo trasi ir lielāka par visu. Tāpēc cītīgi stāvu rindā un ātri vien esmu jau pacēlājā un dodos augšup.

Redzamība ir diezgan švaka - ir kārtīgi nomācies, īsti nevar saprast vai snieg vai līst, vai, kas īsti notiek, bet tas nekas. Ir uzdevums.

Vēl viens brīdis un esmu jau augšā - gatavs startēt. Šeit jāpiebilst, ka patīkami bija saprast, ka dēlis slīd ļoti labi, tātad nopirkts pareizais vasks.

Pie trases beigu gala jau mākoņu (miglas?!) kārta palikusi daudz plānāka un var redzēt pretējā kalnā esošās trases un īstā sniega ne-esamību uz tām... Kā jau minēju – īstā sniega šobrīd uz kalniem tieši Vankūveras tuvumā tā pamazāk.

Nobraucu līdz galam lejā un kā gadījies, kā ne cilvēku jau ir divreiz vairāk. Vēlāk tiku arī lasījis, ka dienas vidū tika pārtraukta biļešu tirdzniecība, jo gribētāju skaits bijis lielāks par trases kapacitāti.

Trases kapacitātes problēmu noteikti varēja manīt vēl pēc pāris stundām, kad lielais daudzums cilvēku un relatīvi nelielā sniega kārta mijiedarbības rezultātā tika izstumdīta un vietām sniegs pārvērtās par tā dēvēto rosolu, jeb akmeņu un sniega maisījumu. Kā arī, bija manāmas izmaiņas sniega krāsā... Ar jaunu dēli noteikti būtu žēl braukt, bet manējais ir darba zirgs nevis izstādes eksponāts, tāpēc problēmu nebija. :)

Kopā piektdienā tika nobrauktas ~4h stundas, līdz neparedzēti sākās pērkona negaiss, kas pielika punktu kalna darbībai šajā dienā.

Nē, tās vēl nav stāsta beigas, jo āķis bija lūpā, un bija garās brīvdienas (3 brīvas dienas). Tāpēc svētdienā tika nolemts doties uz kalnu. Tikai šoreiz atšķirībā no piektdienas laiks bija fantastisks, redzamība lieliska un papildus tam atvērta vēl viena trase (mazliet garāka ~1.6km).

Ā, jā – esmu ticis pie ķiveres. Lai cik ilgi šim jautājuma pretojos, tomēr beidzot to iegādājos. Tiesa tas vairāk saistīts nevis ar drošību, bet gan ar to, ka drīzumā plānoju iegādāties GoPro kameru un lai to būtu, kur uzmontēt, tieši tā uzminējāt, nepieciešama ķivere. Un starp citu Bern ķiveres no visām likās vis ērtākās.

Atgriežoties pie kalnu priekiem, svētdienā braukt bija tīrā bauda – redzamība laba un kalni apkārt „nosirmojuši”. Papildus tam paveras arī skaists skats uz Vankūveru. Nedaudz miglā, bet pilsētas centru un augstceltnes redzēt varēja.

Pēc vietējo trašu izmēģināšanas dēlis atkal tika savests kārtībā - savaskots, lai būtu gatavs nākošajam piedzīvojumam. Un ja viss notiks kā plānots, tad jau nākošajā nedēļas nogalē tas slīdēs pa Mt.Baker trasēm. Mt. Baker tiesa neatrodas Kanāda, bet gan ASV (~2h braucienā no Vankūveras) un ir visai populārs slēpošanas kūrorts, esmu dzirdējis par to daudz labas atsauksmes, tāpēc arī gribas pašam redzēt un izmēģināt.

Sezona ir sākusies un plānos ir turpināt rakstīt par slēpošanas trasēm/kūrortiem, kurus apmeklēsim. Turpiniet lasīt un neaizmirstiet sekot līdzi arī Izaicinājuma Facebook lapai. Līdz nākošajam ierakstam!