Pēteris un Dace par piedzīvoto un redzēto

May 11, 2012

Sezona atklāta jeb kā mēs Chiefā kāpām

Laiks Vankūverā paliek ar vien patīkamāks - dienas siltākas un garākas, arī saules paliek vairāk un sniegs zemākajos kalnos jau nokusis. Kas nozīmē tiekai vienu - jaatsāk pārgājienu (hiking) sezona. Neskatoties uz to, ka šogad jau ir sanācis mazliet pastaigāties pa mežiem un pludmalēm (uz Vankūveras salas), šis uzskatāms par pirmo un nopietno pārgājienu, kas atklāj mūsu pirmo sezonu Vankūverā un tās apkaimē.
Tātad šīsdienas pārgājiena mērķis bija pievarēt visas trīs Stawamus Chief kalna virsotnes. Pēc kāpiena lasot par pašu kalnu noskaidroju, ka tas ir otrais pasaulē lielākais granīta monolīts - interesants fakts ko atcerēties. Mūsu kāpiens gan iesākās interesanti, jo piebraucot pie stāvietas kārtīgi nogāza lietus, bet šajā kalnā kāpt lietus laikā nav tā labākā doma - mitrs akmens labi slīd un no augšas noslīdēt lejā galīgi negribās... Bet dienai turpinoties laikapstākļi bija mums labvēlīgi un dabūjām pat izbaudīt pavasara saulīti.
Pa ceļam augšā satikām burundukus - fascinējoši dzīvnieciņi un tas cik ātri viņi var pārvietoties.
Protams, ka vienmēr nevarējām noturēties uz takas un nesasnieguši pirmo virsotni devāmies meklēt kādu skatu punktu - atradām vienu labu arī!
Un tad jauks laiks bija doties tālāk uz pirmo virsotni, šeit ar vien skaidrāks paliek kāpēc lietus laikā nav forši būt augšā.
Un skati, protams, lieliski... Vēl pat neesam tikuši līdz pirmajai virsotnei. :)
Pirmā virsotne sasniegta un ir laiks nelielai atpūtai. Mūsu kāpiena prioritātes, kā jau brīvdienā #1 atpūsties, #2 izbaudīt dabu... Varbūt tas arī iemesls, kāpēc nekur neskrējām?! :)
Pēc pirmās virsotnes pievarēšanas laiks doties lejup un uz nākošo blakus esošo virsotni. Šī taka ir visnotaļ populāra un cilvēku šeit tiešām netrūkst, līdz ar to arī infrastruktūra ir izveidota, lai šo var pievarēt gan jauns gan vecs. :)
Šeit jau dodamies augšup otrajā virsotnē - fonā redzama pirmā. Pievarot katru nākamo virsotni iepriekšējā likās niecīga. :)
Arī otrajā virsotnē mūs sagaidīja mazie nebēdņi Burunduki. Daži no tiem bailes nepazīst un jau ir labi "iebaroti".
Kārtējā nelielā atpūtas pauze un skata baudīšana... Kā jau minēju dienai turpinoties laikapstākļi bija ar vien labvēlīgāki. ;)
Tikām arī pie grupas foto 4 + burunduks :))
Skats no augšas - iespaidīgi ne?
Varbūt tur bija iespaidīgi skati, bet šeit bija "interesantas" sajūtas... Ņemot vērā, ka man ir nelielas bailes no nedroša augstuma, tad būtu tuvu malai ir visnotaļ liels izaicinājums :)
Protams, ar šiem jauniešiem konkurēt būs grūti, pieņemu, ka sajūtas esot uz malas ir fantastiskas, bet mēs šoreiz izlaidām iespēju tās izbaudīt! :)
Iespēju ar burundukiem pakomunicēt mēs gan neizlaidām. Ja godīgi, ar Daci pat pus-pajokam piesējam, ka mums arī tadus vajag mājās... Fascinējoši dzīvneciņi. Starp citu ir tapis arī neliels video, kur iespējams vēl labāk viņus apskatīt un novērtēt viņu ātrumu, bet to ielikšu nākošajā rakstā!
Pēc visu trīs virsotņu iekarošanas bija laiks doties lejā, un daba atkal pret mums bija labvēlīga un izrādīja savus brīnumus. Debesis izskatījās ļoti mistiski - pieņemu, ka tā mistika varētu būt lietus?! Bet varbūt nē.
Pēc visu trīs virsotņu pievarēšanas un lieliskas dienas pavadīšanas bija arī laiks doties atpakaļ lejā. Kāpiens tiešām lielisks, dienai arī nebija ne vainas. Mūsu mierīgais gājiens atspoguļojās arī patērētajā laikā - 6h no sākuma līdz beigām, lai pievarētu mazliet vairāk kā 10km augšup un lejup pa kalnaino apvidu. :)

Tagad laiks sākt plānot nākošo piedzīvojumu. Lai Jums izdevusies nedēļas nogale!

0 comments:

Post a Comment

Blog Archive

Scroll To Top