Klusuma brīdis

Laiks uz vietas nestāv, tas ir fakts un visiem zināms. Pēdējās 3 nedēļās šeit nav izdevies neko ierakstīt un ir neliela cerība, ka šajā jautājumā, ja saņemsimies būs arī izmaiņas. Nekas jauns šeit neparādās vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem ir interneta neesamība mūsu jaunajā dzīves vietā. Precīzāk sakot tā neesamība pēdējās divas nedēļas, jo vakar beidzot pie tā tikām.

Runājot par internetu šeit, jāatzīst, ka mums izlutinātajiem latviešiem, tas liekas neadekvāti lēns un tajā pašā laikā dārgs. Arī fakts, ka šeit internetu vairākumā gadījumu iespējams iegūt tikai no divām lielajām kompānijām, to lētāku nepadara. Protams, ja skatās no izpeļņas viedokļa uz cenām, nevis no izlutinātā latvieša skata punkta, tad cenas ir samērojamas.

Nākošā lieta, kas kavē rakstīšanas aktivitāti ir laika neesamība šai pozīcijai. Paskaidrošu – pēdējās nedēļas dienas ritms ir apmēram tāds - ceļos ~7 no rīta, 8-os parasti esmu darbā, tad darbojos un pēc darba dodamies kādā izbraucienā vai iz gājienā.  Savukārt tas parasti aizņem lielāku laika dienas beigu daļu, un gulēt cenšamies doties laicīgi, ar to domājot laika posmā no 22:00-23:00.

Tiem, kas mani pazīst noteikti šķiet interesanti, ka spēju piecelties 7-os un būt darbā 8-os, jo rīta cēlieni vienmēr ir bijusi mana vājā puse, tomēr pēdējās nedēļas es ceļos pat pirms modinātāja. Es pieļauju, ka tas ir saistīts ar motivāciju un vēlmi doties uz darbu.

Par darbu runājot un detaļās neiedziļinoties – darbs ir ļoti interesants, kolektīvs lielisks un vispār esmu ļoti apmierināts. Nākošās nedēļas laikā cik noprotu tikšu iesaistīts reālos projektos, līdz ar to būs jauni un interesanti izaicinājumi, kas tiešām priecē!

Protams, daudziem šķiet, ka viss ir lieliski un skaisti un vispār nedomājam par mājām, bet tā nav. Gribētos, lai tā būtu, bet nav. Un nav tāpēc, ka pagaidām šeit uz salas nav draugu un paziņu un tas ir tikai pagaidām. Protams, ka mēs esam viens otram, tomēr kā sociālām būtnēm visu laiku pavadīt tikai divatā arī ir mazliet par traku. Par Jums dārgie draugi neesam aizmirsuši – teleports pilda savu funkciju un papildus mūsu galvā arī atgādina par Jums, kā arī to dara Reiņa dāvaniņa (attēlā)! Starp citu – gaidam ciemo, vietas kur izguldīt ir daudz.

Ja neskaita pēdējā rindkopā rakstīto, tad visādi citādi esam ar dzīvi apmierināti un laimīgi, jo īsti nav pamata, lai būtu citādāk.

Nobeigumā runājot par rakstāmo tēmu – ir diezgan daudz par ko varētu uzrakstīt un bildes, ko varētu Jums izrādīt, pagaidām neesam tam līdz galam pieķērušies. Kā jau minēju, ja saņemsimies, tad drīzumā varētu arī sekot daži ieraksti. Iespējams, ka daži no tiem pat no mēnesi veciem notikumiem.

Tātad mūsu dārgie un jauki – rezumējot visu, kas augstāk rakstīts. Neesam nekur pazuduši, klajas mums labi un izbaudām dzīvi uz salas. Kur lieki piebilst, ka šeit, uz salas, līst daudz mazāk un saules ir vairāk nekā Vankūverā. Tas noteikti ir patīkami. Vankūverā, kā mans kolēģis rakstīja - saule vairākumā gadījumu ir šķidrā formā...

Tagad mums laiks doties gulēt un novēlēt Jums jauku un interesantu dienu.

Divi mēneši Kanādā

Laiks Kanādā skrien vēl ātrāk nekā Latvijā un divi mēneši ir pagājuši īsti pašiem nemanot. Esam mazliet apskatījuši tuvumā esošās dabas takas un vietas, par kurām, ja sekojat līdzi, jau esat lasījuši. Tas ir tikai sākums, jo pēc diviem mēnešiem beidzot stabilizējamies un nostiprināmies šeit, Kanādā.

Pirms nedēļas saņēmām patstāvīgā iedzīvotāja kartes, kas ļāva beidzot uzsākt tiesību apmaiņas/iegūšanas procesu. Dace tika pie mācību tiesībām nokārtojot teorētisko eksāmenu, tagad gadu viņai obligāti jābūt mācībnieka statusā, lai varētu iegūt nākošo kategoriju - autovadītāja apliecības iegūšanas process šeit nav ātrs. Manā gadījumā situācija mazliet citādāka, jo man ir Latvijas tiesības jau vairākus gadus un nokārtojot teorijas un braukšanas eksāmenu tiku pie pilnajām tiesībām, kopumā apmaiņa aizņēma 4-dienas. Teorijas eksāmens ir relatīvi viegls, pietuvināts dzīvei, nevis likums ierakstīts mācību grāmatā, tomēr jāpamācās ir.

Braukšanas eksāmens ir mazliet sarežģītāks, ja salīdzina ar Latviju, tad eksāmenu kārto ar savu mašīnu un tā var būt aprīkota ar automātisko ātrumkārbu, kas lielā mērā samazina uztraukumu. Pats braukšanas eksāmens sastāv no braukšanas pa pilsētu, autostrādi un skolas zonām (30km/h) u.c. zonām, kur nepieciešams ievērot ātrumu utt., braukšana notiek apmēram 30min., beigās atbrauc un noparkojies laukumā, manā gadījumā bija atpakaļ gaitā jāieparkojas un tā man nekad nav bijusi problēma. To gan nevarētu teikt par paralēlo parkošanos, kas par laimi eksāmenā šoreiz netika prasīta. Arī braukšanas eksāmenā man kārtējo reizi bija prieks saskarties ar labu servisu - instruktors bija draudzīgs, saprotošs un vispār palīdzēja atslābināties eksāmena laikā, nevis iedzina bailes. Kārtējā patīkamā pieredze.

Nākošais lielais jaunums noteikti ir saistīts ar to, ka esmu pieņemts darbā IT jomā un sākšu strādāt tuvāko nedēļu laikā. Veiksmīgi izturēju visas 4 darba intervijas (1 telefona + 3 klātienes). Par darbu pagaidām daudz nerakstīšu varu tikai pateikt, ka tas saistīts ar IT infrastruktūras (Windows, virtualizācija, datortīkls) plānošanu, ieviešanu, uzturēšanu utt.. Katrā ziņā amats un pienākumi ir man ļoti saistoši, kas, protams, ka priecē. Arī uzņēmums ir ļoti orientēts uz komandas darbu, ko varēja just darba interviju laikā vai precīzāk sakot 1 no darba intervijām ir veltīta tikai tam, lai noskaidrotu vai tu vispār esi derīgs, kā cilvēks viņiem, nepieskaroties tavām tehniskajām zināšanām un prasmēm. Šobrīd viss izskatās ļoti daudzsološi un attieksme ar kuru esmu saskāries no jaunajiem kolēģiem - lieliska!

Meklējot darbu man likās, ka divi mēneši bez darba ir diezgan ilgs laika posms, bet ja tā padomā, tad arī 2008. gadā, kad meklēju darbu Latvijā man pagāja divi mēneši līdz brīdim, kad sāku strādāt. Protams, vienmēr ir iespēja meklēt un atrast darbu kādā kafejnīcā vai celtniecībā, bet tas nestrādā ilgtermiņā un nav galīgi tas, ko es vēlos un māku darīt. Par laimi apstākļi mums ir labvēlīgi, ka nav nepieciešamība meklēt tā saucamos izdzīvošanas darbus. Vēl viena lieta, kas jāņem vērā - starptautiskajiem sertifikātiem ir nozīme, ja gribi iekārtoties šajā darba tirgū. Ar pliku Latvijas bakalauru noteikti nepietiek. Šeit daudzi nezin, kas ir Latvija nerunājot par to, ka  cieņā ir vietējā izglītība, kas ir normāli un saprotami.

Vēl viena patīkamā ziņa saistībā ar jauno darbu ir tāda, ka uz apmēram 6 mēnešiem pārcelsimies prom no Vankūveras uz Viktoriju (Victoria, BC), kas atrodas uz Vankūveras salas. Tur arī atrodas kompānijas galvenais birojs, kur plānots, ka tikšu ievadīts kompānijas darbībā un procesos, lai pilnvērtīgi pēc tam varētu strādāt Vankūverā. Patīkami tas ir no viedokļa, ka man ļoti tīk Vankūveras sala un būt tur vasarā viennozīmīgi ir lieliska iespēja.

Tātad savelkot visu kopā, varu teikt, ka mums iet visnotaļ labi un viss, kā sacīt "notiek". :)