Pirmā kempingošana II.daļa

Otrā diena iesākās visnotaļ labi un relatīvi laicīgi. Labi droši vien tāpēc, ka mūsu divguļamā gulta bija ērta un svaigā gaisā gulēt gribējās vēl vairāk. Pēc lēnām brokastīm un sapakošanās bijām gatavi doties pretī galamērķim – Elk Falls Provincial Park, tiesa pa ceļam tika ieplānots apskatīt vēl pāris ūdenskritumus un visu pārējo, kas gadīsies pa ceļam (pieejamā laika ietvaros).

Sākumā apmeklējām pāris pludmales – Kanādas klasiskās, pilnas ar gliemežvākiem, jūras zālēm un akmeņiem.  Tiesa no tām pavērās lielisks skats uz kalniem, kas atrodas pāri Okeānam.

Braucot autostrādes virzienā, lai turpinātu mūsu maršrutu pamanījām stirnas, kas pilnīgi bezbailīgi ganījās ceļa malā un tiesāja savas pusdienas. Šeit Kanādā zvērus redzēt ceļa tuvumā var diezgan bieži. Ir gadījies arī redzēt melno lāci – pagaidām, gan tikai mazuli (~1-2gadus vecu), kas mierīgi tiesā savu maltīti un par mūsu klātbūtni īpaši neuztraucas.

Sasniedzām pirmo mazo mērķīti Little Qualicum Falls Provincial Park, protams, neviens no ūdenskritumiem piebrauci apskatīji attālumā nav, pārsvarā ir pārsimts metri jāpastaigā, lai tiktu līdz tiem  - tā mēs arī darījām.

Un nepagāja ne pāris minūtes, kā bijām nonākuši pie apakšējās Little Qualicum  ūdenskritumu daļas (Lower falls).  Jāatzīst, ka jau ieraugot šos biju stipri pārsteigs, jo biju gaidījis mazu upīti ar mazu ūdens kritumiņu, tomēr nē – internets bija mani piemānījis.

Pat apakšējā ūdenskrituma daļā ūdens bija sakults balts jo balts, kā tādā kārtīgā burbuļvannā, tikai atšķirībā no burbuļvannas šiem burbuļiem apakšā ir kārtīga akmeņslīpētāj straume.

Turpinot ceļu pa taku, kas veda uz augšējo ūdenskritumu daļu nepārtraukti varēja dzirdēt kalnu upītes čalošanu un ik pa brīdim arī kādu stiprāku krāci. Protams, nonākot augšējā daļā ūdens metās lejup vēl straujāk sviežot gaisā sīkas ūdens daļiņas, kā rezultāta pie ūdenskrituma apakšējā baseina varēja novērot varavīksni vai divas – atkarībā no tā kurā vietā nostājās.

Nākošais parks/ūdenskritums, ko turpinot ceļu uz mūsu galamērķi apskatījām bija Englishman River Falls Provincial Park. Bildēs diezgan grūti atainot šo ūdenskritumu, bet tas noteikti ir visnotaļ iespaidīgs –vesela upe gāžas iekšā tādā kā aizā.

Čāpojot pa mežu arī sastapām vecos dižkokus. Daži no tiem izskatās, ka ir kārtīgi „izlēcēji” un ir izdomājuši, ka augt vertikāli nav interesanti. Pēc šī ūdenskrituma izstaigāšanas secinājām, ka mums vairs nav pārāk daudz laika, lai nodarbotos ar nejaušu vietu apmeklēšanu pa ceļam uz galamērķi, jo ceļā bija jāpavada vēl vismaz 1.5h. Patīkamais faktors šeit gan bija, ka ātruma ierobežojums posmā no Nanaimo uz Campbell River ir 110km/h. Šajā sakarā vēl viens secinājums, kas tika izdarīts saistībā ar braukšanu – Kanādā mašīnu bez kruīza kontroles nedrīkst pirkt.

Sasnieguši tuvāko pilsētu ar nosaukumu Campbell River no kuras mūsu galamērķis bija vien pāris kilometru attālumā nolēmām apstaigāt vietējo molu.

Un izbaudīt vietējos fish and chips. Šis ēdiens man pēdējā laikā traki ir iegaršojies un ir tāda kā neliela un ne īpaši veselīga atkarība.

Pēc pusdienu/vakariņu nobaudīšanas devāmies ceļā pretī Elk Falls. Lai cik tas dīvaini liktos, tomēr skata punkts šajā vietā bija izveidots vietā, kurā no ūdenskrituma redzēt nebija iespējams praktiski neko...

Toties bija iespējams brīvi apstaigāt upes gultni, kas tagad ir sarāvusies, jo upe tiek izmantota elektroenerģijas ieguve/ģenerēšanai, kā arī ūdens tiek izmantots, kā dzeramais ūdens avots.

Dodoties uz mašīnu bija tāda, kā neliela mazuma sajūta, jo ūdenskritumu tā līdz galam arī neizdevās apskatīt. Tāpēc šajā jautājumā nācās kaut ko darīt un nolēmām meklēt skata punktu no otras puses tam. Un atradām arī.

Pēc nelielās ūdenskritumu apskates tūres bija pienācis arī laiks doties mājās, jo par nožēlu brīvdienas kārtējo reizi izrādījās pārāk īsas. Tā nu mūsu ceļš veda mūs caur skaistajiem, reizēm kalnainajiem ceļiem, uz mājām, kur nokļuvām ap saulrieta laiku.

Lūk tāds bijis mūsu nelielais izbrauciens pie mātes Dabas šeit Kanādā. Ceram, ka Jums patika un turpiniet sekot mums līdzi.