Par dzīvošanu Kanādā II

Nedēļu atpakaļ tapa pirmais raksts Par dzīvošanu Kanādā, tagad ir kārta nākošajam. Šoreiz mazliet vairāk par sadzīviskajām lietām – darbiem, dabu un cilvēkiem t.sk. kanādiešiem. Mazliet par to, kas liekas interesants un nepierasts mums un, kas kanādiešiem.

Domāju, ka daudziem, kas skatās Kanādas virzienā ir jautājumi par to, kā ir ar darbiem šajā peļķes pusē. Pirmkārt, jāsaka, ka tas ir ļoti atkarīgs no profesijas, jo daudzu profesiju pārstāvjiem nāksies pārmācīties pilnībā vai daļēji – inženieriem ir jākārto speciāli sertifikāti, ārstiem jāiet vairāki gadi augstskolā. Bet, protams, ka visur ir BET, jo kā jau teicu atkarīgs no profesijas. Man kā IT cilvēkam, lai strādātu savā nozarē nebija jāpārmācās, tiesa arī šeit ar pliku grādu no Latvijas augstskolas neko panākt nevar. Ir nepieciešami sertifikāti, kas ir internacionāli atzīti/standartizēti, ja pie tā laicīgi piestrādā, tad noteikti būs vieglāk. Otrkārt, lai dabūtu sakarīgu darbu ir ļoti svarīgas valodas zināšanas bez tām piedodiet, bet nekur. Treškārt, un šis būtu svarīgākais punkts, ja pieņemtu abus iepriekšminētos, kā pašsaprotamas lietas – attieksme. Attieksme, vairākumā gadījumu izsaka vairāk nekā pieredze un zināšanas, jo tās var iegūt, bet attieksme ir kā priekšnosacījums. Personīgi man, tieši pareizā attieksme nodrošināja labu darbu, kurā šobrīd strādāju un ļāva izturēt 4 intervijas kārtas un būt labākam par apmēram 50 citiem kandidātiem. Kā es to zinu? Uzzināju no kolēģiem pēc tam, kad jau biju pieņemts darbā.  Protams, vairākumā gadījumu nāksies sākt no apakšas un to sakot vēlos norādīt, ka Kanāda ir iespēju zeme un, ja pietiekoši spēcīgi kaut ko vēlās, tad nekas nav neiespējams.

Daba un tieši daba mūsu provincē – British Columbia (Britu Kolumbijā?!) ir ārkārtīgi skaista. Ikdienā pat bieži vien pierodi pie skaistuma, kas tev ir apkārt. Mēs cenšamies sev to ik pa brīdim atgādināt, ka esam Kanādā un cik šeit ir skaisti, lai nebūtu rutīna un vienaldzīgā attieksme pret lielajiem kalniem, lejām un kalnu upēm/upītēm. Kanādieši savukārt ir diezgan aktīvi cilvēki. Ne tikai izcērtot mežu, kas ir viens no lielākajiem provinces eksporta produktiem, bet arī izbaudot to, kas viņiem ir dots. Viņi mīl doties pie dabas – kempingot, atpūsties un labi pavadīt laiku. Daudzi nodarbojas ar aktīvākiem atpūtas veidiem – kalnu riteņiem, wakebordu, kaitbordu un ziemā, protams, slēpošanu, snowboard, kā arī dažādiem citiem aktīviem atpūtas veidiem. Vai Kanādā cilvēki ir veselīgāki nekā Latvijā? Atbilde dalītos. Pirmā būtu nē, jo vairākumam ir daudz ne-aktīvāks dzīves veids – darbs-mašīna-mājas un nekādu sportisko aktivitāšu. Otrā, atbildes daļa būtu, jā – šeit cilvēki ir daudz mierīgāki un viņiem nav tas nelabvēlīgais stress darbā, kas daudziem ir Latvijā, līdz ar to arī kopējais dzīves apmierinātības līmenis ir daudz augstāks.

Kanādieši viennozīmīgi ir jauki un pieklājīgi cilvēki, vismaz vairākumā gadījumu un kā jau katrā tautā ir savi izņēmumi... Pirmajā momentā var šķist, ka viņi ir daudz atvērtāki, tomēr tas var būt nedaudz maldīgi. Jā, viņi būs laipni, aprunāsies un izpalīdzēs ar padomu, tomēr kaut bez nelielas pazīšanas viņi nelaiž cilvēkus sev pārāk tuvu. Protams, jo cilvēkus labāk iepazīsti, jo tuvāk tiec pielaists. No otras puses Latvijā liekas nav daudz cilvēku ar lielu nepieciešamību pēc, savas privātās telpas. Iespējams, ka ir, bet ne esmu ar tādiem daudz saskāries. Kanādā situācija ir mazliet citādāka – šeit ir daudz cilvēku, kuriem ir nepieciešamība pēc lielas privātās telpas sev apkārt un viņi „vairās” citu cilvēku tuvumu tajā, un kā jau šeit ir pieņemts, tas pilnībā tiek respektēts.

Esam sastapušies ar dažādām interesantām lietām par kurām bijām mazliet šokā un arī lietām, kas šķiet normālas mums, bet kanādiešiem tās liekas interesantas. Piemēram, šeit tortes ir pavisam cita veida – vairākums ir bezgaršīgas, krēmveidīgas, kas varētu izskaidrot lietu #1 par ko bijām šokēti – jebkāda veida  tortēm klāt tiek krāmēts saldējums. Kanādieši savukārt šokējās par to, kā var ēst pankūkas ar krējumu, liekas nekas neparast, bet viņiem tas ir sava veida kultūršoks. Bet tas viss padara dzīvi šeit daudz interesantāku, kā arī paver acis uz to, ka lietas var darīt daudz citādāk – labāk vai sliktāk, tas jau ir izvērtējams jautājums. Bet paņemot labāko varam padarīt savu dzīvi interesantāku.

Arī turpmāk centīšos uzrakstīt par šīm un līdzīgām tēmām. Pirmie 6 mēneši ir aizvadīti un tas ir tikai sākums. Pēc nedēļas (beidzot) pārceļamies uz Rainkūveru Vankūveru, kas noteikti būs kārtējais pagrieziena punkts mūsu dzīvēs. Vankūvera solās būtu ļoti interesanta pieredze gan profesionālajā, gan personīgajā attīstības ziņā. Tāpēc sekojiet līdzi un uz tikšanos nākošajā mūsu pierakstu ierakstā.

P.S. Neaizmirstiet sekot līdzi arī Izaicinājuma Facebook lapā!