Pēteris un Dace par piedzīvoto un redzēto

April 7, 2011

Golden Ears

Gandriz divas nedelas atpakal, pratojot par to, ko varetu apmeklet un apskatit, nonacam pie secinajuma, ka ir jadodas uz Golden Ears provincialo parku. Janem vera, ka neskatoties uz to, ka dabas taku BC ir loti daudz tikai dažas no tam ir pieejamas šaja gada laika.

Pastaigai pa Golden Ears provincialo parku, izvelejamies nelielu (5.5km) dabas taku, kas aizved lidz Gold Creek Falls. Jau iepriekš atvainojamies lasitajiem, mums šoreiz bija par maz laika un bildes no paša Gold Creek Falls nav izdevušas, tapec vasara atgriezisimies tur. Laika savukart bija tik maz, jo no majam izbraucam diezgan velu un parka vel joprojam speka bija ziemas sezonas darba laiks, kas nozime, ka to sledz 17:30. Dabas takas sakums, savukart, ir 10km no vartiem, tapec šaja gadijuma nebutu bijis isti pratigi atstat mašinu pirms ieejas, un doties ar kajam lidz tai.

Atgriežoties pie musu pastaigas pa Kanadas dabas takam, ši viennozimigi ir domata tadam svetdienas izbraucienam, jo ta ir viegli izstaigajama un ved caur mežu, kas lauj izbaudit vietejo mežu burvigumu un ieelpot svaigo gaisu.


Runājot par mežiem tie izskatās ļoti interesanti šeit – apsūnojuši un apauguši ar papardēm, daudz citādāki nekā Latvijā, kam par iemeslu varētu būt relatīvi mitrais klimats.


Ņemot vērā, ka apkārtne, kurā pastaigājāmies ir kalnu pakājē, tad arī mežā ir iespējams sastapt kādu pamatīgāku akmens gabalu. :)


Takas vidus daļā ceļš sāk vīties gar nelielu kalnu upīti, kā arī paver skatu uz sniegotajiem kalniem – neskatoties uz to, ka ielejā sniega nav un dažviet pat gandrīz nav bijis, dažu kalnu galotnes ir ļoti baltas.


Tālāk dodoties jau nonācām tuvāk pašai upītei, kura šobrīd ir diezgan sekla, tomēr pēc mēneša vai pusotra tā varētu diezgan spēcīgi pieņemties spēkā, jo sniegs kalnos vēl tikai sāks kust un tad būs īstais laiks, lai apmeklētu ūdenskritumus. Līdz tam ir iespēja palēkāt pa akmeņiem un pavisam tuvu piekāpt  upītes krācēm.


Protams, ka relatīvi zemais ūdens līmenis kalnu upītei nav šķērslis, lai sagrieztu ūdeni baltu. Daba savu spēku nekautrēsies parādīt – un kāpēc gan lai viņa to nedarītu? :)


Tas šajā reizē arī viss, nākošajā ierakstā centīsimies pastāstīt par to, kā mums gāja ar  jau pieminēto kalnu virsotņu iekarošanu.

P.S. Nevienu pekaini neredzējām – uz sviestmaizēm neatsaucās. :)


0 comments:

Post a Comment

Blog Archive

Scroll To Top