Ilgāku laiku šeit ir bijis klusums. Lai gan piedzīvojumi nav beigušies, bērnus uztaisījuši un uz vietas apsēdušies (ilgtermiņā) neesam, tomēr pēdējie pāris gadi ir pavadīti Vankūverā cenšoties saprast, ko darīt tālāk un kā mums tagad būt. Esam tikuši pie jauniem hobijiem un mantas, tomēr piedzīvojumu meklēšana vēljoprojām ir daļa no mūsu dzīves.
2016 gada beigās nolēmām, ka beidzot ir laiks doties uz Kanādas ziemeļiem, jo ilgi par to bijām runājuši un domājuši, bet tā arī tālāk par provinces vidieni nebijām tikuši. Tad nu sacīts darīts – tika nolemts 2017 gada vasarā doties uz Kanādas ziemeļiem – Inuviku, pilsētu, kas atrodas 200km aiz polārā loka.
Neskatoties uz to, ka šoreiz ceļojuma bija atvēlētas pāris nedēļas ar milzīgu plānošanu mēs neaizrāvāmies. Bija dažas vietas, ko gribētos apskatīt, bet “pārējo tad jau pa ceļam izdomās”. Mums patīk ceļot bez plāna, kas reizēm iekož, bet 99% gadījumu ir vislabākais risinājums.
Viena no tādām vietām, ko tiešām gribējām apskatīt bija Salmon (laša) ledājs. Pie tā ir skatu punkts, kurā iespējams palikt pa nakti un izbaudīt kā tas “mainās” atkarībā no gaismas virziena un intensitātes. Unikāla un ļoti forša pieredze.
Tomēr ar ledāja apskati tikai no augšas Dace nebija mierā. Nolīdām arī lejā pie tā, lai piebāztu savas ķepas šim milzenim. Iespaidīgs tas ir gan no tāluma, gan tuvumā.
Turpat netālu esošā upītē izbūvēta skatu platforma, kurā tūristi var noskatīties kā Lāči mielojas ar lašiem. Lāčus vērot mums ļoti patīk, bet nebūtu liela vēlme satikt šādu milzeni tuvā distancē.
Lai tiktu līdz Inuvikai ir jābrauc pa slaveno Dempster lielceļu. Man likās, ka šis būs diezgan neinteresants un garš brauciens pa zemes ceļu, kas mūs aizvedīs līdz mūsu mērķim. Tomēr kā izrādījās mans priekštats bija maldīgs. Dempster ir fantastisks braucamais gabals – skati ir unikāli un daba tiešām neskarta. Lai gan ceļs šeit ir, tas ir tālu no civilizācijas un nav tik daudz tūristu, kas ir gatavi doties 700km garā ceļā, kuram pa vidu ir tikai viena servisa stacija, ja kaut kas notiekas ar auto vai citādi var paiet diezgan ilgs laiks, kamēr radusies situācija tiek atrisināta. It's not about destination, it's about the journey?!
Pirmo reizi mūsu dzīvēs sasniedzām Ziemeļu polāro loku, tas bija mērķis ilgāku laiku un nu tas ir piepildīts.
Veiksmīgi sasniegs Dempster lielceļa ziemeļu gals/sākums, abi par to bijām un vēljoprojām esam priecīgi! Paskatoties karte liegas diezgan nereāli, ka bijām tur. :)
Skati šeit tiešām fantastiski, Dace atpūšas veroties uz Latvijā slaveno Jukonas upi.
Pēc tālo ziemeļu izbraukšanas nolēmām apskatīt ceļu uz Haines, kas mums tika ieteikts un izslavēts. Melots nebija, atkal iespaidīgi!
Arī Haines ir vietējais lāču restorāns, kur no droša attāluma var apskatīt kā lāči “zvejo” lašus. Šeit gan viņiem vieglāka tā dzīve, jo zveja viņiem pamatā notiek no aizsprosta, kurš tiek izmantots lašu skaitīšanai. Lāči arī veiksmīgi piedalās “skaitīšanas” procesā.
Beigu galā sanāca, ka izbraucām ziemeļu galu ātrāk nekā plānots un nolēmām vēl paņem un apskatīt Moraine ezeru, kas ir viena no vietām, kas izpelnījusies tikt vairākumā Kanādas tūrisma reklāmu. Ezers tiešām skaists un iespaidīgs, cilvēku arī šeit netrūkst. Veiksmīgā kārtā paspējām apskatīt to dienu pirms meža ugunsgrēku dūmi tika iepūsti tā apkārtnē un aizklāja apkārt esošos kalnus un ledājus.
Gala rezultāta divu nedēļu laikā sanāca nobraukt nedaudz virs 10 000km un apskatīt neaprakstāmi skaistas un unikālas vietas.
Tomēr ar ziemeļiem visi rēķini vēl nav nokārtoti tāpēc pēc pāris dienām dodamies atkal ziemeļu virzienā. Šoreiz ceļojuma atvēlētas 3 nedēļas. Brauksim un redzēsim, ko izslavētā Aļaska mums piedāvās.
Ja vēlies sekot līdzi piedzīvojumam uz Aļasku un ne tikai, pieseko mums Instagram: @re.discover un @alltimespringtime
Skaistas bildes un brīnišķīgs ceļojums izskatās :)
ReplyDelete