Pēteris un Dace par piedzīvoto un redzēto

October 26, 2011

Hell’s Gate, BC, Canada

Oktobra sākumā, burtiski dienu pirms slēgšanas, mēs bijām ievērtēt Hell’s Gate. Tas ir 35 metru plats Freizera upes sašaurinājums, kam cauri traucas neiedomājams daudzums ūdens, mutuļojot un aprijot visu, kas ir tās ceļā. Par cik Pēteris šeit jau bijis iepriekš zināja teikt, kas iespaidīgāks skats esot pavasarī, tikko sniegi sākt kust. Hell’s Gate atrodas Freizera upes dienvidu pusē, 206km attālumā no Vankūveras.

Šo vietu pašu par sevi daba ir izveidojusi šauru, taču 1914.gadā ceļot Kanādas Ziemeļu dzelzceļa (Canadian Northern Railway) posmu, tika spridzināti kalni un kļūdas rezultātā šo sašaurinājumu aizbēra ar akmeņiem. Tā rezultātā ūdens plūsma šeit bija apgrūtināta, lai neteiktu neiespējama. Pats ļaunākais bija tas, ka šī vieta ir neatņemama sastāvdaļa lašu lielajai migrācijai – konkrēti Zilmuguras lašiem (Sockeye salmon).  Jocīgi, ka nosaukums lašiem ir zilmugras, bet visās bildēs tie tiek attēloti sarkani, bet tam cits stāsts un vieta. :) Šamo kļūdu laboja vairākus gadu desmitus līdz 1946. gadā zivtiņas tika pašas pie saviem tuneļiem, kas izveidoti gar Freizera upes sašaurinājuma malām.


Kopš 1971.gada Hell’s Gate ir vien no populārajām tūristu atrakciju vietām. Visiem ir pieeja kanjonam un pašai upei šķērsojot to visu ar mazu, sarkanu gaisa tramvaju (Arrial tramway). Gondola ved tieši pāri upei no vien krasta uz otra. Skats iespaidīgs un stāvums, kādā mazais gaisa tramvajs brauc uz leju, elpu aizraujošs.


Kamēr tiek līdz otram krastam kāds no apkalpojošā sastāva uzņemas gida lomu un cītīgi stāsta par šīs vietas tapšanas vēsturi un pieejamajiem pakalpojumiem, atrakcijām otrā krastā. Paralēli gaisa tramvaja ceļam pāri upei ir uzcelts iekarināmais tilts, kas paredzēts tikai gājējiem un tad, kad ūdens upē ir labi daudz uz tā var iegūt īpaši asas izjūtas. Tikšana pāri tiltam senos laikos bijusi pavisam nervus kutinoša.


Otrajā krastā ir iespēja labi pavadīt laiku sijājot zeltu :), fotografējoties, izstaigājot suvenīru bodītes, uzgraužot kādu vietējā ražojuma končas un pamēģināt ieraudzīt mazos, dikti žiperīgos chipmunk jeb burundukus.


Turpat ir iespēja izstaigāt nelielu vēstures muzeju, kas stāsta par Hell's Gate un lašiem, to tipiem un migrācijas ceļiem.


Šeit gribētos iegriezties pavasara pusē, kad ūdens būs daudz augstāks. 2012.gada aprīlī Hell’s Gate atkal būs atkal atvērts. :)


Feinu jums nedēļas otro pusi! :)

0 comments:

Post a Comment

Blog Archive

Scroll To Top