Laimīgais skaitlis 7

7 ir mans laimīgais skaitlis un šodien, 10 oktobrī paliek 7 mēneši  kops ieradāmies Kanādas zemē. Katru reizi, kad top šāda veida raksts liekās – tiešām?! Jā, tiešām, laiks skrien ārkārtīgi ātri. Tad padomā par to, kas ir sadarīts un liekas, ka nekas daudz, bet paskatoties uz tiem tūkstošiem bilžu un kilometru, kas nobraukti jāsecina, ka pēdējos mēnešos uz vietas noteikti sēdēts nav.

Sēdēts uz vietas nav, tomēr paskatoties uz to, kur esam pabraukājuši uz kartes liekas vispār niecība. Un ar to ir jāsamierinās, ja dzīvo otrajā pasaules lielākajā valstī – vietas šeit ir daudz un pat 6 stundu brauciens tevi izved tikai līdz pus provincei, nemaz nerunājot par valsti.  To uzrakstot esam apņēmības pilni, tagad atgriežoties uz kontinenta, vairāk veltīt laika provinces dabas izpētei un mēģināt nākošajā vasarā apskatīt ar vien vairāk mūsu jaunās mītnes zemes. Protams, arī ziemā tam ir plānots veltīt laiku, tomēr ziemā šī „izpēte” vairāk tiek mērķēta uz vietējiem kalnu kūrortiem un ziemas prieku baudīšanu.

Ko vēl esam sadarījuši?! Esam bijuši pāris reizes ASV. Latvijā dzīvojot liekas, ka aizbraukt uz ASV ir tāds „lielais” ceļojums, turpretim šeit tā ir normāla prakse, jo viss ir lētāks otrpus robežai. Tas arī varētu būt izskaidrojums, kāpēc 80% Kanādas iedzīvotāju dzīvo 200km attālumā no robežas. 80%! Arī mēs tās pāris reizes, kad bijām „izbaudījām” ASV lētās cenas un iepildījām benzīnu, kas atšķirībā no Vankūveras cenām ir par apmēram 30-40 centiem litrā lētāks + ja iepērk pārtiku, piemēram, siers ir ~3x lētāks(900g – 6$), tad var diezgan jauki ietaupīt.  Pieredze ar robežsargiem – pārsteidzoši patīkama!

Kas tālāk? Rīt sāksies pirmā nopietnā darba nedēļa Vankūveras ofisā, kas tiek gaidīts ar patīkamu satraukumu. Pēc pāris dienām arī būs pirmā tikšanās ar potenciālajiem klientiem, ko gaidu ar nepacietību. Papildus tam meklējam dzīvokli Vankūverā, lai nevajadzētu katru rītu un vakaru veltīt 2h (katrā virzienā) braucot uz un no darba, kā arī lai ziemā būtu tuvāk kalniem – beidzi strādāt, mašīnā iekšā un uz kalnu.
Visu to savelkot kopā varu pateikt tikai vienu – šobrīd sākās jauns posms, kas solās būt daudzsološs sākums mūsu turpmākajai dzīvei Kanādā! Pirmie 7 mēneši bija tāds, kā iesildīšanās posms, kas ir vajadzīgs, lai sagatavotos pilnvērtīgai dzīvei šeit. Un mēs esam gatavi – padodiet tik mums izaicinājumu un iespēju būt ārpus mūsu komforta zonas, mēs to izmantosim!

Vēl gribēju piebilst, ka esmu nonācis pie secinājuma, ka līdz šim esam aizrāvušies ar rakstu garumiem, tāpēc  centīsimies turpmāk laboties – rakstīt biežāk (cerams...) un koncentrētāk, lai arī Jums būtu interesanti lasīt. Rakstus, kas ir garāki par pāris lapas pusēm reti kurš lasa mūsdienās, ne tā?! Kādas ir Jūsu domas par mūsu ieceri?