Mt. Rainier - otrā daļa

Heisā hopsā - atgriežamies pie mūsu ceļojuma pa Mt.Rainier apkārtni. Ja vēl neesat izlasījuši pirmo daļu, tad noteikti iesakam to izdarīt :)

Pirmājā dienas daļā pārbraucām no vienas kalnu bāzes uz otru - Paradise area. Bet pa ceļam vēl paguvām apskatīt vareno Mt. Rainier no attāluma.

Protams, kamēr tikām līdz bāzei, kas nebūt nebija tik ilgs laiks, mākoņi paspēja jau aptvert kalna virsotni un neizskatījās, ka tik drīz laidīs to vaļā.

Mēs gan par to nebēdājām. Laiks apakšā bija saulains un silts, pat varētu teikt karsts. Makoņi tikai padarīja šo dabas vietu baudāmāku.

Kalni un alpu pļavas - mums patīk!

Kā jau kalnos ierasts, patīkamais fakts ir tāds, ka augstāk kāpjot var vairāk redzēt. Kā arī, piedzīvot to kā daba apkārt mainās mainoties mūsu pozīcijai attiecībā pret jūras līmeni.

Jo augstāk kāp, jo koku paliek mazāk... Un tad arī tie izzūd un paliek zāle, kuras daudzums arī pakāpeniski samazinās.

Un samazinās ne tikai zaļā daudzums, bet mainās arī akmeņu struktūra no pelēcīgās uz sarkanīgo. Interesanta un skaista tā daba ir.

Saraknīgi zaļā daba un skaidri redzams nākošais, potenciāli aktīvais vulkāns pie horizonta - Mt. Adams

"Vieglāko" vai grūtāko ceļu izvēlēties? Mēs izvēlējāmies otro - High Skyline taku. Ir tā vērts.

High Skyline taku pievarējuši nonākam tādā kā ielejas otrā pusē, kur mūsu priekšā paveras Nisqually ledājs.

Tiesa šeit vairs nav tik karsts kā bija lejā, pat ne tuvu - diezgan nopietni iepūš vējš, tomēr tas mums netraucē izbaudīt lieliskos skatus, paslēpties aizvējā un papusdienot. :)

Ideāli. Fonā (knapi) redzams iespaidīgais Mt. St. Helens vulkāns, kas pēdējo reizi lika par sevi manīt visā pasaulē 1980 gadā. Vēl viena iespaidīga vieta, kuru noteikti ir vērts apmeklēt.

Interesanti veidojumi. Rainers izveidojis dažādību pilnu vidi sev apkāt. :)

Satikām arī mazos draudziņus, kas šeit labi ir iedzīvojušies pateicoties tūristiem, kam vienmēr līdzi kāds našķis. Nu kā tādam fotomodelim, lai riekstiņu neiedod? :)

Skati... Iespaidīgi... :)

Kā jau teicu, un pateikšu vēlreiz - iespaidīgi! :)

Pirmo reizi, mūsu ceļojumu laikā, satikām arī šo čalīti, kas latviski par murkšķi tiek saukts (marmot). Glamūrīgs kundziņš/dāmīte(?).

Mežonīgi milzīgā daba uz kuras fona mēs esam tikai knīpas.

Arī kāpiens lejā mūs lutina ar lieliskiem skatiem un dienas beigās rezumējam, ka nostaigāti ir 12.5km un iestājies patīkams nogurums.

Tāds lūk mūsu kārtējais neplānoti-plānotais piedzīvojums. Kā mums nereti gadās, ceturtdienas vai piektdienas vakarā mēs izdomājam uz kur pusi brīvdienās doties. Šādi, plānošanai nesanāk pārāk daudz laika, bet lai šādas vietas izbaudītu nav daudz jāplāno, tikai jātiek līdz turienie un jābauda! :)